Alfrēdam domas nenesās. Smagā galva atgādināja par vakardienas netikumiem; kaznacheyskaja pārlieku lielais daudzums spēji mainīja šodienu – parasti tas lietošanas dienu aizēnoja ar mītisku dūmaku, kas atmiņas ļāva interpretēt pēc savas patikas vai visdrīzāk  pēc citu stāstītā. Šoreiz bija savādak. Alfrēds atcerējās visu. Galvas sāpes viņu mocīja tik pat spēcīgi kā iekšējie pārmetumi – kas par spīti visam pasaules cilvēcīgumam, Jēzus Kristus mīlestībai vai mātes sensenajiem rājieniem – sazīmēja vakardienu.

——————————————————————————————

Piektdienas vakars, kāds tumšs padomju sovjetremonta tipa dzīvoklis Daugavai tuvākajā Pārdaugavas daļā.  Drauga Edgara dzimšanas dienai bija jākļūst par šīs nedēļas galveno izpriecu, nauda tika sakrāta, lai varētu kārtīgi uguņot. Kā jau kārtīgā posiģelkā viņi nebija divi vien, protams. 4 vietējie čomi,  3 sieviešu dzimuma būtnes (kuru starpā arī Sintija – 2 gadus tuvumā aplūkotā džuse jebšu Alfrēda regulāra piektdienu draudzene).

Biklums viesos zuda līdz ar 2. šotu:

- NU TAD PAR EDGARA 20! LAI TEV DAUDZ NAUDAS UN NAV JĀMĀCĀS, LAI VISS, KO VĒLIES, UZ ZEMES NOKRĪT!

- AHAHAHAHAAA…!!!

[...]

5. šots

Edgara čoms, kura vārda vietā izmantoja kļičku ZEBIEKSTE – smaidīgi tuvojās burvīgajai sešotnei, kuru garlaicīgās sejas liecināja, ka monopols tomēr arī 20 gados ir huiņa

- BĻA, KO NĪKSTAM, MAZIE? MĒS TAČU NEESAM LOPI, DRAGĀJAM UZ ESSI!

- JĀā…(trīs meiteņu koris saplūda kopā ar balsi, kura nebija ne jubilāra, ne Alfrēda, ne paša Zebiekstes. Nerunīgais Cālis izpērās. Jā, to puisi dēvēja par Cāli)

- NU TAD – UZ DROSMI!

6. šots

- lālālā, mēs esam poniji, nahuj mums taksi, 5 minūtēs ne tikai uz essi aizleksim.. [BEIGAS I]

5,5 šots

Sintija : Tu jau atkal sadzeries un netaisies neko darīt! Tu man riebies, Alfrēd..mums nav jēgas būt…vai aŗī ..man nav jēgas būt…

Alfrēds : Pelīt, beidz.. (asaras) Es varu laboties (balss satraukumā salauzusies, netieši atgādinot mazas meitenes runāšanu ar jūtamu aizvainojuma akcentu)

5,7 šots

Sintija : Es nesaprotu neko…man tiešām vajag laiku pārdomām. Es jūtu, ka mēs esam pilnīgi pretēji cilvēki, es 2 gadus ar tevi esmu pavadījusi, bet..

Alfrēds : Bet? (škrooobe)

Sintija : Viņi ir kā izsviesti vējā, es nekur neesmu gājusi, es esmu maz smaidījusi. Mana pasaule bija kļuvusu tumša, bez saules stariem, es esmu tik daudz, ko palaidusi garām…

Alfrēds : Tā nevar būt…es nesaprotu…kāpēc tikai tagad tu man par to stasti?

Sintija : Es nesaprotu sevi. Tagad iespējams izlauzās ārā mana patiesā būtība. Zini, tu vienmēr būsi man svarīgs, lai kas arī notiktu..

klusums

5,8 šots

Sintija : Man vajag laiku pārdomam..es tev izsaukšu taksi, līdz savām mājām es 2 minūšu laikā aiziešu, neuztraucies.

7. šots

- HAHA, MĪNUS VIENS!!

- TAM MUĻĶIM TAČ IR JĀIEMĀCĀS DZĪVOT, SINTIJ!

8. šots

[...]

Ideja par essi ir pagaisusi. Četrotne ir aizmigusi – kur nu kurais:  divi lielajā gultā, jubilārs vannā, bet Zebiekte bija pazudis līdz ar galiem.

Vien Sintijai ar Cāli ideja par došanos uz essi vai lēcieniem kā ponijiem līdz Skolas ielai tikai transformējās. Nu Sintija tikai leca uz Cāļa Edgara mātes laulības gultā. [BEIGAS II]

TĀTAD MANAS DZĒRĀJA(NEVIS ALKOHOLIĶA) KRĪZES IZPAUSMES ĶEKŠA DĒĻ:

1. PILZENES ALUS,
2. KONTRABANDAS CIGARETES MORE,
3. NŪDELES ROLLTON,
4. LĒTAIS DARBS – T.I. – BEZDARBS,
5. LĒTĀ MĪLESTĪBA.

16. marts, Brīvības pieminekļa apkaime.

Redzot video, kur urlas brauc virsū vecam opītim ar tekstiem par fašismu, paliek pretīgi. Nožēlojams nacionāls šovinisms jel bez nekāda pamata.

Tās sejas bija trulas, galvas – tukšas!

Ja vien viņi saprastu par ko iet runa, ja vien būtu divējāds (šajā gadījumā maksimāli objektīvs) skatījums uz lietām..

kurš priecājās pēdējais, tas priecājas visgardāk.

Ja labākais spogulis ir manas meitenes acis, tad es esmu melns un maziņš.

Pirms kāda laika padzirdēju faktu, ka, ja runājot lieto vismaz 2 pamazinājuma vārdus teikumā, tad tā ir pirmā šizofrēnijas pazīme. Jocīgi, ne, mani foršiņie, anonīmiņie blogerīši?

Nesen padzirdēju, ka sociālo grupu, kam krīzes situācijas ir divreiz gadā, sauc par studentiem. Ir tikai 21. janvāris, un atzīšos, ka es esmu vidusskolēns ne students; mana krīzes situācija ir jau sākusies! Totāls miega bads, nepatika pret kontroldarbiem, mājasdarbiem,  esejām, domrakstiem, referātiem, pāŗspriedumiem, projektiem un tā tālāk. Jā, izglītojamā iestāde – tu esi vainīga

Tas būtu saprotams, ja es būtu infantils vai hronisks sliņķis; šis brīnums man ir visnotaļ neizprotams – nu vai dzīve ir kuce vai skils zūd. Maza neražiņa.

Reiz puisis meitenei uzdāvināja 13 rozes. 12 īstas un 1 mākslīgo un teica: “Es mīlešu tevi tik ilgi, kamēr novītīs visas īstās rozes. Mākslīgā liks tev mani atcerēties, kuce.”

Nožēlojami ir ar kādu strīdēties internetā vai sms, kamēr dzīvē ir perfekti. Motivācijas trūkums izteikties, bailes par pretreakciju vai kas?

pārlieku liela vēlme pierādīt sava viedokļa pareizību, kas noteikti ir netieša pašaizsardzība, protams, tikai attiecībā uz savu ego.

Apbrīnojami ir cilvēki, kuri dusmās, sāpēs spēj smaidīt, domāt ārpus emociju rāmjiem! Tas pats ir attiecināms uz personām, kuras māk atzīt savas kļūdas un elastīgi pieņem citu viedokli.

Reti kurš atšķiras no šiem šaurpieriem.

Laimīgu Jauno gadu!